Jūs savā dārzā augsnes paraugus noņēmāt, nodevāt Agroķīmisko pētījumu centram (Struktoru ielā 14a) un rezultātus saņēmāt? Tad variet izlemt, vai kālija un fosfora mēslojums un arī citi mēslošanas līdzekļi tam nepieciešami un, ja vajadzīgs, tad variet noteikt, cik daudz to augsnē jāiestrādā.
Augļaugiem un ogulājiem, tāpat kā daudziem organismiem ir pieci dzīvības faktori- siltums, gaisma, gaiss, ūdens un barības vielas. Lai šie organismi labi augtu un attīstītos, visiem faktoriem jābūt optimumā. To, ka šie faktori uz cilvēkiem un dzīvniekiem var iedarboties labvēlīgi tikai noteiktā pakāpē, devā, koncentrācijā, ikdienā zina un saprot ikviens saprātīgs cilvēks.
Diemžēl, daudzi dārzkopji un tāpat zemnieki nesaprot, ka par pēdējo faktoru- barības vielām minētais attiecas arī uz augiem- arī tiem šīs vielas (t.sk. arī minerālās uzturvielas) vajadzīgas noteiktās optimālās devās. Kā zināms, augsnē jau ir noteikts daudzums nepieciešamo minerālo uzturvielu augiem izmantojamā veidā. Tas bieži vien mūsu nemelnzemes apstākļos ir mazāks par optimālo, bet var būt gadījumi, kad dažas minerālvielas jau ir optimālā daudzumā un pat pārsniedz optimumu. Bieži vien dārzu apsaimniekotāji kļūdaini domā: ’’jo vairāk mēslojuma, jo labāk’’ un gadu no gada savam dārzam pārbagāti dod gan organiskos, gan minerālos mēslošanas līdzekļus Sekas tam ir pārāk lielā vairāku minerāluztures elementu- galvenokārt fosfora- uzkrāšanās augsnē (sk. turpmāk). Šādi dārznieki spriež tā: jo kociņus bagātīgāk ēdinās, jo tie ātrāk augs un labāk ražos. Taču pārmērībām allaž ir nelabvēlīgas sekas. Ja augsnē pārlieku daudz slāpekļa līdz pat rudenim, koki, it īpaši jaunie, laikus nenobriest un aukstā ziemā var apsalt. Bez tam arī kālija mēslojums, kuru kādreiz uzskatīja par ļoti svarīgu līdzekli augu salcietības kāpināšanai, devās, kas pārsniedz optimumu, augļaugu ziemcietību pat samazina. Šo kļūdaino uzskatu labi raksturo tautā populārais teiciens -‘’kas par daudz tas par skādi’’. Turpretī vairākiem dārzkopjiem trūkst līdzekļu vajadzīgo mēslojumu iegādei, bet vēl citi nepamatotās bailēs no ’’ķīmijas’’ vairās lietot minerālmēslus, tāpēc minerāluztures elementu optimumu augsnē nesasniedz un neiegūst pietiekami lielu ražu.
Augsnes analīzes dod iespēju laikus konstatēt makroelementu kālija, fosfora un magnija nepieciešamību vēl pirms redzamo trūkuma pazīmju parādīšanās, kā arī novērst pārmērības šo mēslošanas līdzekļu lietošanā. Bez tam iespējams veikt arī vēl citas nozīmīgas analīzes – noteikt augsnes reakciju, organisko vielu daudzumu u.c.
Apstrādājot ilggadīgo augļu koku un ogulāju mēslošanas izmēģinājumu rezultātus pēc speciālām matemātiskām metodēm, mēs noskaidrojām ābelēm, jāņogām un ērkšķogām atsevišķu minerāluztures elementu optimumu, pie kura raža ir visaugstākā.
Optimālais augiem izmantojamā fosfora saturs ābelēm (šķirnes Baltais Dzidrais un Antonovka uz sēklaudžu potcelmiem) ir 130 – 190 mg P2O5, upenēm un sarkanajām jāņogām 150 –190 mg P2O5un ērkšķogām – ap 300 mg P2O5 vienā kilogramā augsnes (pēc Egnera- Rīma metodes). Optimālais augiem izmantojamā kālija daudzums ābelēm ir ap 350 mg K2O kilogramā augsnes (0 – 25 cm dziļumā).
Ja augiem izmantojamā kālija vai fosfora daudzums augsnē ir mazāks par minētajiem optimuma skaitļiem, tad to minerālmēsli jādod tādās devās , lai šo optimumu sasniegtu. A. Beināre un L. Reinfelde šai nolūkā iesaka tabulā norādītās kālija un fosfora minerālmēslu devas. Taču daudzās augsnēs optimuma sasniegšanai būtu nepieciešamas ļoti lielas šo minerālmēslu devas. Tāpēc, lai augsni nepārsāļotu, šo minerālmēslu devas pēc literatūrā ieteiktajiem datiem nedrīkst pārsniegt šādu robežu: parastajam superfosfātam- 1,2-1,5 t/ha(12-15 kg/100 m2 ) bet kālija hlorīdam- 0,55-0,60 t/ha (5,5-6,0 kg/100 m2).
Daudziem dārzkopjiem, galvenokārt komercdārzniekiem, kas dārzus ierīko kādreizējās kolhozu un valsts saimniecību zemēs, augiem izmantojamā fosfora, kā arī kālija saturs augsnē var būt tik mazs, ka nāktos iestrādāt maksimālās šo elementu minerālmēslu devas. Diemžēl, šolaiku ekonomiskajā situācijā daudzi dārzkopji tāpat kā zemnieki nebūs tik turīgi, lai iegādātos tik daudz minerālmēslu. Tāpēc iesakām šos optimumus sasniegt pakāpeniski un rīkoties šādi. Ja jūsu augsnē kālija un fosfora ir tik maz, ka pēc tabulas to minerālmēslus nāktos dot maksimālajās devās, tad pirmajā gadā iestrādājiet pa 120-150 kg/ha K2O vai P2O5 tīrvielā ; tāpat arī otrajā un, ja vajadzīgs arī trešajā gadā. Tad vēlreiz noņemiet un dodiet analizēt augsnes paraugus un pēc analīžu rezultātiem varēsiet precizēt šo minerālmēslu devas turpmāk.
Ievērot šos optimumus ir visai svarīgi, jo raža samazinās netikai tad, ja šo minerāluztures elementu saturs augsnē ir mazāks par optimālo, bet arī tad, ja tas tiek pārsniegts. Piemēram, ja augiem izmantojamā fosfora saturs bija par 100 mg P2O5 kilogramā augsnes mazāks par optimālo, tad šķirnei Antonovka raža 18 gadu laikā (visā izmēģinājuma periodā) samazinājās par 11%, bet atsevišķos periodos samazinājums sasniedza pat 23% un jāņogām Holandes Sarkanās 11 gadu laikā raža samazinājās par 9%. Tāpat raža samazinājās arī pretējā gadījumā, kad augiem izmantojamā fosfora saturs pārsniedza optimumu. Piemēram, ja tas bija par 100 mg P2O5 kilogramā augsnes lielāks par optimālo, tad raža šķirnei Antonovka visā izmēģinājuma periodā samazinājās par 13%, bet atsevišķos periodos sasniedza gandrīz 20% un sarkanajām jāņogām 11 gadu laikā raža samazinājās par 9%. Šāda ražas samazināšanās izskaidrojama galvenokārt ar to, ka pārāk lielais fosfora daudzums augsnē traucē augiem uzņemt cinku, dzelzi un citus nepieciešamos mikroelementus. Tāpat nevēlams ir arī pārāk liels augiem izmantojamā kālija daudzums augsnē, jo kavē kalcija un magnija uzņemšanu.
Nelielo mazdārziņu augsnes minerāluztures elementu satura ziņā ir ļoti raibas. Daudzos gadījumos (sevišķi vecākajos dārziņos) tās ir pārmēslotas ar fosforu un kāliju. Piemēram, Augsnes pētījumu centrā vairāku mazdārziņu augsnes paraugos atrasts ārkārtīgi augsts augiem izmantojamā fosfora saturs – pat līdz 2000 mg P2O5 kilogramā augsnes, jeb 0,2%, kas ir aptuveni tik pat daudz kā labos kūtsmēslos. Šādas pārmērības iespējamas tāpēc, ka daudzos gadījumos sīko mazdārziņu īpašnieki, nezinot augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu augsnē, dod ļoti lielas minerālmēslu kā arī organiskā mēslojuma devas. Tas daudziem no viņiem finansiāli ir iespējams, jo platības taču ir pavisam mazas. Tāpat vairākos gadījumos būs saglabājusies arī pēcietekme no padomju varas gadiem, kad minerālmēsli bija salīdzinoši ļoti lēti un bez tam daudzi no kolhozu un sovhozu noliktavām tos varēja dabūt pavisam bez maksas.
100 t/ha (1t/100m2) kūtsmēslu deva, ko nereti dod ģimenes dārzos, veido apmēram 1 cm biezu slāni. Tātad ar 20 šādām devām vairāku desmitu gadu laikā it kā tiktu izveidota otra aramkārta. Tomēr lielāko kūtsmēslu daļu noārda mikroorganismi un paliek tikai neliela daļa, kas veido trūdvielas. Līdz ar to lielā organiskā mēslojuma masa saplok un aramkārta nekļūst kaut cik biezāka. Daļu slāpekļa savienojumu no organiskā mēslojuma (pēc mikroorganismu noārdīšanas) un minerālmēsliem uzņem augu saknes un mikroorganismi; bez tam slāpeklis saistās trūdvielās. Pārpalikušie nitrāti mūsu klimata apstākļos no augsnes izskalojas, jo nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un tāpēc ūdens caurskalo augsni. Tāpat izskalojas arī daļa kālija savienojumu (visvairāk vieglās smilts augsnēs). Turpretī fosfora savienojumi augsnē ļoti labi saistās un arī augļu koki un ogulāji tos uzņem ievērojami mazāk kā pārējos makroelementus. Par šim jautājumiem savos izmēģinājumos esam veikuši aprēķinus, kuros noskaidrotas makroelementu iznesas no augsnes un saistīšanās augsnē. Piemēram, mūsu daudzgadīgajos Pūrē veiktajos mēslošanas izmēģinājumos neitrālā velēnu karbonātu skeletainā mālsmilts augsnē, fosfora pārpalikumi no parastā superfosfāta, kas doti vairāk par iznesām ar ražu un veģetatīvo pieaugumu (zari + saknes), uzkrājās augiem izmantojamā veidā 85% apmērā un kālijs no kālija hlorīda – 30% apmērā. Turpretī slāpekļa mēslojuma (amonija nitrāta) pārpalikumi augsnē neuzkrājās nemaz. Tāpēc arī pārbagāti mēslotajos mazdārziņos var rasties tāds iepriekš minētais ārkārtīgi lielais fosfora saturs augsnē, kas, bez šaubām, augļu koku un ogulāju ražu samazina.
No šiem faktiem secināms, ka var būt gadījumi, kad augu minerāluztures elementi, kuri augsnē saistās augiem izmantojamā veidā (fosfors, kālijs u.c.), ir jau pietiekošā daudzumā un tāpēc ar mēslojumu vairs nav jāpievada un lieka mēslošana var būt pat kaitīga. Šos gadījumus var noskaidrot ar augsnes analīzēm. Turpretī slāpekļa mēslojums mūsu apstākļos parasti jādod katru gadu. Tas tāpēc, ka nitrātu slāpeklis augsnē nesaistās un mūsu klimatiskajos apstākļos no augsnes izskalojas un pārējie slāpekļa savienojumi veģetācijas periodā pakāpeniski tiek pārveidoti par nitrātiem.
Augsnes reakcijai arī ir optimums– ābelēm smilts augsnē tas ir pH 5,7 – 6,3 (vidēji 6,0) un mālsmiltīs un smilšmālā pH 6,6 – 7,0 (vidēji 6,8 - viennormālā kālija hlorīda izvilkumā). Novirzes no minētajiem optimumiem nav vēlamas. Piemēram, ja augsnes reakcija bija par 0,8 pH skābāka par optimālo, tad raža ābelēm 11 gadu laikā samazinājās par 23% un ja reakcija bija par 0,8 pH sārmaināka par optimālo tad raža atkal samazinājās- par 21%. Tas izskaidrojams ar to, ka sārmainā augsnē vairāki mikroelementi- dzelzs, cinks, mangāns, varš- augsnē saistās un kļūst augiem neizmantojami.
Optimālais augiem izmantojamā (apmaiņas) magnija (Mg) saturs augsnē ir ap 100 mg/kg. Ja šī elementa saturs augsnē ir mazāks par minēto, tad tas jāpalielina, dodot ik gadus 18- 25 kg/ha magnija mēslojuma tīrvielas (Mg), līdz šis optimums sasniegts. Ja augsni nepieciešams kaļķot, tad izdevīgi lietot dolomīta miltus, kuros ir ap 12 % magnija, vai cementa putekļus- tajos ir 2,4- 3% magnija.
Organisko vielu satura noteikšanai augsnē ir svarīga nozīme no vairākiem viedokļiem : 1) pēc to daudzuma, augsnes reakcijas (pH) un mehāniskā sastāva iespējams aplēst kaļķošanas materiālu devas. 2) ja organisko vielu ir pārāk maz (mazāk par 1,5– 2,0% pēc Tjurina metodes), vēlams iestrādāt organisko mēslojumu. Tas uzlabo augsnes ūdens un gaisa režīmu, ir galvenā slāpekļa savienojumu rezerve augsnē un tajos ir visi pārējie augiem nepieciešamie makro un mikro elementi.
Visi minētie apsvērumi par optimumiem attaisno pūles un izdevumus par augsnes paraugu noņemšanu un analīzēm. Salīdzinot ar ieguvumu, ko dod precīza šo optimumu ievērošana, izdevumi par analīzēm ir samērā mazi. Reakcijas, augiem izmantojamā fosfora, kālija un organisko vielu noteikšana agroķīmisko pētījumu centrā maksā 3,47 Ls un ja nosaka arī magniju- 4,18 Ls (ar PVN). Bez tam iespējams veikt arī kūtsmēslu, minerālmēslu,dūņu un kaļķojamā materiāla analīzes.
Lai saimniekotu ekonomiski un izturētu brīvā tirgus konkurenci, mēs vairs nedrīkstam augļu kokus un ogulājus mēslot pēc vecajiem, šabloniskajiem, sen novecojušajiem ieteikumiem. Augsnes analīzes mums var dot ļoti daudz no nepieciešamās informācijas kur, ar ko un cik jāmēslo un kur pagaidām nav jāmēslo Jūsu konkrētajos apstākļos.
A.Gross
I.Dimza