Bordo šķidruma gatavošana un lietošana

 Bordo šķidrums ir viens no visvecākajiem un senāk visvairāk lietotajiem fungicīdiem. To sāka lietot 19. g.s. Francijā Bordo provincē - no kurienes arī cēlies fungicīda nosaukums. Bordo šķidrums ir efektīvs līdzeklis ļoti daudzu sēņu ierosināto slimību attīstības un izplatības ierobežošanā, sevišķi daudzgadīgām dārzu kultūrām. Tas labi pielīp augu lapām un stublājiem un tā ilgstoši aizsargā no inficēšanās. No Bordo šķidruma varš difundē sēņu sporās un tās aiziet bojā.
      Bordo šķidrums ir vara sulfāta un dzēstu kaļķu maisījums. To lieto 0,5-3% koncentrācijā, kuru nosaka pēc vara sulfāta daudzuma. Uz vienu svara vienību vara sulfāta (CuSO4. 5H2O) ņem vienu svara vienību dzēsto kaļķu (Ca(OH)2) vai 0,75 vienības nedzēsto kaļķu (CaO). Tā gatavošanai jālieto nerūsoši trauki - emaljēti, plastmasas, koka u.c. Lai pagatavotu 100 litru 1% Bordo šķidruma, vienā traukā 50 litros ūdens uzduļķo l kg dzēstu kaļķu vai 0,75 kg nedzēstu. Otrā traukā nedaudz mazāk kā 50 litros ūdens izšķīdina l kg vara sulfāta. Pēc tam vara sulfāta šķīdumu pielej kaļķa pienam, nepārtraukti maisot. Atstāto ūdeni izmanto vara sulfāta palieku pilnīgai izšķīdināšanai. Pēc tam pārbauda reakciju; tai jābūt neitrālai vai vāji sārmainai. Ja šķidruma reakcija ir skāba, to neitralizē ar kaļķa pienu.
      Bordo šķidrumu gatavojot jāievēro noteikums, ka vara sulfāta šķīdums jālej klāt kaļķa pienam, bet ne otrādi, jo reakcijai jānoris sārmainā vidē. Pretējā gadījumā iegūst zemas kvalitātes Bordo šķidrumu, kas vāji pielīp augu virsmai, jo koloidālās daļiņas ir lielas un ātri izgulsnējas.
      Bordo šķidruma reakciju vislabāk noteikt ar universālindikātoru. No šķidruma virsas ar baltu porcelāna vai fajansa trauciņu paņem paraudziņu un pievieno universālindikātoru. Šķīduma krāsai jākļūst zaļai (neitrāla reakcija) vai zilgani zaļai (vāji sārmaina reakcija). Reakciju var noteikt arī ar labas kvalitātes lakmusa papīrīti - pēc zilā papīrīša iemērkšanas tā krāsa nedrīkst sārtoties, bet tai jāpaliek zilai. Sārtajam lakmusa papīrītim jānokrāsojas zilam. Praktiski gatavojot Bordo šķidrumu novērots, ka pirmā skābas reakcijas pazīme ir tā, ka tūlīt pēc pagatavošanas, šķidruma virsējais slānis strauji kļūst dzidrs, jo šķidruma daļiņas ātri nogulsnējas. Šo skābo reakciju var novērst, piejaucot vēl kaļķa pienu. No neliela kaļķu pārsvara nav jābaidās. Nekādā gadījumā reakcija nedrīkst būt skāba, jo tad Bordo šķidrums rada lapu apsvilumus. Lapām parādās brūngani aprūsinājumi un, līdz ar to, samazinās asimilācija ar visām no tā izrietošajām sekām - samazinās ražība un ziemcietība. Skābā reakcija var rasties kaļķa sliktās kvalitātes dēļ. Ja dzēstais kaļķis ilgi glabājas nenoslēgtā iesaiņojumā, tas savienojas ar ogļskābo gāzi no gaisa un pārvēršas par kalcija karbonātu (CaCO3) jeb krītu. Nedzēstā kaļķa iesvarā, savukārt, var būt neizdedzināta kaļķa gabali. Tikai ar precīziem kaļķa iesvariem vien ne vienmēr izdodas panākt neitrālu reakciju. Tāpēc kaļķi, attiecībā pret vara sulfātu, drošības labad, var ņemt nelielā pārsvarā. Ja kaļķis ir labas kvalitātes tad šķidruma beigu reakcija būs vāji sārmaina, kas augiem nav kaitīga.
      Lai samazinātu darba patēriņu Bordo šķidruma gatavošanā lielākos daudzumos, iesakām šādu darbu secību. Uz paaugstinājuma novietotā nerūsošā tvertnē caur sietu ieskalo vienai smidzinātāja cisternai aprēķināto kaļķa daudzumu, kas iepriekš apliets ar ūdeni. Tad ieskaloto kaļķa daudzumu tvertnē papildina ar ūdeni līdz tilpumam, kas atbilst pusei no smidzinātāja cisternas tilpuma. Pēc tam virs tvertnes nostiprina apmēram 30 l tilpuma koka vai plastmasas toveri, kurā ievieto no vara sietiņa gatavotu trauku (labi noder kāda smidzinātāja filtrs). Traukā ieber vienai smidzinātāja cisternai aprēķināto vara sulfāta daudzumu, kuru pakāpeniski šķīdina ūdenī, pievadot to no ūdensvada vai citādā veidā. Vara sulfāta šķīdums caur filtru nonāk toverī, kurā nogulsnējas vēl pilnīgi neizšķīdušas daļiņas, un pēc tam pāri tovera malām pakāpeniski līst tvertnē ar kaļķa pienu. Gatavojamais Bordo šķidrums regulāri jāapmaisa. Vislabāk to izdarīt ar maisītāju, kuram kāta galā piestiprināts caurumots koka režģis - tas maisot jākustina no augšas uz leju. Pēc vajadzīgā tilpuma sasniegšanas un reakcijas noregulēšanas, pagatavoto Bordo šķidrumu pašteces ceļā iepilda smidzinātāja cisternā. Pagatavoto šķidrumu nekādā gadījumā nedrīkst atstāt neizsmidzinātu līdz nākošajai dienai, jo tas var kļūt kaitīgs augiem.
      Bordo šķidruma smidzinājumu ietekme uz vara un askorbīnskābes daudzumu ogās un hlorofila saturu lapās. Pūrē ogulāju slimību apkarošanas izmēģinājumos ražas vākšanas laikā noteikts vara daudzums ogās, lietojot Bordo šķidrumu ieteiktajos termiņos. Mikroelementa vara daudzuma palielinājums mg/kg svaigu ogu, salīdzinot ar nesmidzinātiem kontroles krūmiem, parādīts sekojošā tabulā:

     Tabulā redzams, ka trīs reizes ar Bordo smidzinātajos variantos, vara daudzums ogās nepārsniedz pēdējos publicētajos noteikumos augļos un ogās pieļaujamo smago metālu daudzumu - 5 mg/kg (Vides veselības departamenta direktora pavēle 1994.g. jūnijā). Vara daudzums jāņogās nedaudz palielinājies arī variantos, kuri ar Bordo smidzināti tikai pirms ziedēšanas un pēc ražas novākšanas. Šajos variantos, pēc noziedēšanas, kad jau veidojas ogu aizmetņi, Bordo nav lietots.
      Par Bordo šķidruma salīdzinoši mazo kaitīgumu liecina fakts, ka ASV publikācijās par pieļaujamām pesticīdu paliekām ražā norādīts, ka vara sulfāts ir mazkaitīgs un nav vajadzības vara paliekas noteikt. Dānijā, Beļģijā, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs augļos atļautais vara daudzums ir ļoti augsts -20 mg/kg.
      Visā veģetācijas periodā, bet sevišķi tā pirmajā pusē, ar Bordo un arī citiem vara preparātiem smidzinātajos variantos, jāņogām un ērkšķogām bija manāmi spilgtāki zaļas lapas. Lapu analīzes parādīja, ka vidēji divos gados ar Bordo apstrādātajos variantos, hlorofila daudzums ērkšķogu lapās bijis par 9% un jāņogu - par 17% augstāks nekā nesmidzinātajos variantos. Turpretī askorbīnskābes saturs svaigās ogās tanī pat laikā upenēm un jāņogām uzrādīja tendenci samazināties par 6-8%, salīdzinot ar nesmidzinātiem krūmiem. Tomēr, ievērojot iegūtos ražas pieaugumus upenēm - 1500 kg/ha, jāņogām -4200 kg/ha, C vitamīna kopieguve no platības vienības ievērojami pārsniedza tā ieguvi kontroles variantā. Stādījumā upenēm bija 2700 krūmi uz ha, jāņogām - 2100.