Sadarbībā ar Lauku partnerība "Lielupe" piedalījāmies projektā "Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos".
Devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju pie saimnieces Piian Herkut, lai nostiprinātu savas zināšanas, kā pagatavot garšīgu marmelādi
Sadarbībā ar Lauku partnerība "Lielupe" piedalījāmies projektā "Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos". No 28. februāra līdz 2. martam uzņēmām ciemiņus no Somijas, lai dalītos ar mūsu pieredzi par sukāžu ražošanu un mājražošanu Latvijā. Šeit lasāms stāsts, kā mums gāja.
Piedāvājam dažāda izmēra neliela auguma ābeļu potcelmu (MM106) stādus, Tālr. 29494883
Piedāvājam divgadīgus ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju, persiku, pīlādžu, kolonābeļu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, aroniju, krūmcidoniju, dažādu aveņu stādus Gaidām stādaudzētavā, iepriekš piezvanot 28662847, 29494883
Seko mums: https://www.facebook.com/tepatcidonijas/ Saziņai: 26388251, 29375418
Sadarbībā ar Lauku partnerība "Lielupe" piedalījāmies projektā "Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos".
Devāmies pieredzes apmaiņas braucienā uz Somiju pie saimnieces Piian Herkut, lai nostiprinātu savas zināšanas, kā pagatavot garšīgu marmelādi
Sadarbībā ar Lauku partnerība "Lielupe" piedalījāmies projektā "Ilgtspējīga uzņēmējdarbība laukos". No 28. februāra līdz 2. martam uzņēmām ciemiņus no Somijas, lai dalītos ar mūsu pieredzi par sukāžu ražošanu un mājražošanu Latvijā.
Lūk arī bildes un stāsts:
Sākusies pavasara stādīšana! Piedāvājam labāko ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, dažādu aveņu, aroniju, bezērkšķu krūmcidoniju, aliču, dārza pīlādžu stādus. Vēl pieņemam pasūtījumus stādu izaudzēšanai lielākām platībām! Zvaniet un rakstiet 29494883, iveta.grosa@betras.lv
Stādaudzētava piedāvā dažādu škirņu augļaugu stādus- neliela auguma ābeles, ģimenes ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus, persikus, aprikozes, dārza pīlādžus, upenes, jāņogas, ērkšķogas, aronijas, bezērkšķu krūmcidonijas, avenes, kazenes.
Pavasara stādīšanas sezona ir beigusies, bet vēl iespējams stādīt podotos stādus.
Pieņemam pasūtījumus stādiem lielākām platībām.
Nedēļas laikā varat mūs satikt kokaudzētavā. Tālruņi 29494883, 28662847.
Sveicināti augustā! Vēl pusotru mēnesi briedīs jaunā stādu raža! Augusta sākumā pavairojām augļukoku iecienītākās šķirnes. Variet pasūtīt pavairot arī savas garšīgākās šķirnes. Zvaniet 29494883, vai 28662847 un piepildīsim jūsu sapni par vecās, gardās ābeles atjaunošanu!
Bordo šķidrums ir viens no visvecākajiem un senāk visvairāk lietotajiem fungicīdiem. To sāka lietot 19. g.s. Francijā Bordo provincē - no kurienes arī cēlies fungicīda nosaukums. Bordo šķidrums ir efektīvs līdzeklis ļoti daudzu sēņu ierosināto slimību attīstības un izplatības ierobežošanā, sevišķi daudzgadīgām dārzu kultūrām. Tas labi pielīp augu lapām un stublājiem un tā ilgstoši aizsargā no inficēšanās. No Bordo šķidruma varš difundē sēņu sporās un tās aiziet bojā.
Kokaudzētavā pavairojam labāko ābeļu, bumbieru, plūmju, ķiršu, upeņu, jāņogu, ērkšķogu, dažādu aveņu, aroniju, bezērkšķu krūmcidoniju, aliču, dārza pīlādžu stādus. Pieņemam pasūtījumus stādu izaudzēšanai lielākām platībām. Zvaniet un rakstiet 29494883, iveta.grosa@betras.lv
Dr. agr. Arnolda Grosa ieteikumi augļu koku un ogu krūmu mēslošanā.
Kāpēc jāmēslo?
Lai augļu koki un ogulāji labi augtu un ražotu, tiem nepieciešamas minerālās barības vielas, kas galvenokārt tiek uzņemtas no augsnes. Mūsu klimatiskajos apstākļos, kur nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, notiek minerālvielu pakāpeniska izskalošanās no augsnes. Šo procesu rezultātā augsne kļūst nabadzīgāka, tāpēc trūkstošās minerālvielas jāpapildina ar mēslojumu. Neiekultivēta augsne satur nelielu daudzumu minerālo barības vielu, bet dažādām kultūrām ir atšķirīgs optimālais minerālvielu saturs augsnē, tāpēc to ir nepieciešams mēslot...
Speciālista padoms
Publicēts „Dārzs un Drava” Nr5. 2003.
Savlaicīgi apkarosim augļu koku stumbru un zaru vēzi!
ILGA GROSA, Dr. agr., IVARS DIMZA, Dr. agr.
Šī slimība ir mikroskopiskās sēnes izraisīta stumbru un zaru saslimšana. Pēdējos gados daudzu valstu augļu dārzos slimība sākusi pastiprināti izplatīties. Ja apkarošanai nevelta pietiekamu vērību, tas ir nopietns drauds, sevišķi jauniem augļu koku stādījumiem (galvenokārt ābelēm un arī bumbierēm). Par šīs slimības ierosinātāju literatūrā ir dažādi uzskati. Mūsu augu slimību pētniece (fitopatoloģe) M. Seržāne uzskatīja, ka katrai lapu koku sugai ir sava ierosinātāja sēne. Turpretim ārzemju literatūrā valda uzskats, ka lapu kokiem (ar dažiem izņēmumiem) šo slimību ierosina vienas parazitārās mikroskopiskās sēnes asku (Nectria galligena) un arī konīdiju (Cylindrocarpon heteronemum) stadijas. Visas sēnes (kā mikro, tā arī makroskopiskās) labi aug un attīstās mitrumā. Tāpēc piejūras rajonos un pie lielām ūdenskrātuvēm, kur gaisa mitrums ir lielāks, vēža, kraupja un citu ābeļu sēņu slimību izplatībai ir labvēlīgāki apstākļi nekā attālākos rajonos ar mazāku gaisa mitrumu.
Jūs savā dārzā augsnes paraugus noņēmāt, nodevāt Agroķīmisko pētījumu centram (Struktoru ielā 14a) un rezultātus saņēmāt? Tad variet izlemt, vai kālija un fosfora mēslojums un arī citi mēslošanas līdzekļi tam nepieciešami un, ja vajadzīgs, tad variet noteikt, cik daudz to augsnē jāiestrādā.
Augļaugiem un ogulājiem, tāpat kā daudziem organismiem ir pieci dzīvības faktori- siltums, gaisma, gaiss, ūdens un barības vielas. Lai šie organismi labi augtu un attīstītos, visiem faktoriem jābūt optimumā. To, ka šie faktori uz cilvēkiem un dzīvniekiem var iedarboties labvēlīgi tikai noteiktā pakāpē, devā, koncentrācijā, ikdienā zina un saprot ikviens saprātīgs cilvēks.
Publicēts Latvijas Agronomu biedrības žurnālā „Zeme un Tauta” Nr 46. 2001. gada ziemā.
Neatkarīgās Latvijas saimnieciskās dzīves un tautas labklājības augšupejas gājumu 1940.gadā nežēlīgi pārtrauca sarkanā okupācija - baigais gads. Tautas “augstākās galotnes” tika nolauztas, desmitiem tūkstoši izsūtīti, apcietināti vai citādi cietuši un pazemoti. Tāpēc Otrā pasaules kara sākumā iebrucējus vāciešus, kuri vēsturiski skaitījās latviešu tautas apspiedēji- kungi, tika sagaidīti kā atbrīvotāji. Beidzoties kara briesmām, tikām trešo reizi “atbrīvoti” (neviens neiekaroja). Atkal sākās izrēķināšanās ar t.s. “tautas ienaidniekiem” un nepareizi domājošiem viņu izcelsmes dēļ. Tā Ilga un Arnolds pirmo reizi satikās 1949.gada 25. martā Ropažu stacijā no Rīgas izsūtāmo ešelona 7.vagonā kā kulaka un nacionālista ģimenes locekļi. Abu izsūtāmo ceļš līdz Amūras apgabalam ilga 3 nedēļas.
